Negribas jau atzīt, bet laikam pa lielam nekur tālāk! Jā, zinām, kā strādā datori, mobīlie, blogi, dibinām uzņēmumus , pērkam un pārdodam internetā , ir daudz un dažādas gan profesionālo, gan ikdienas darbu veikšanu atvieglojošas iekārtas utt., bet … nav laika un iekrājumi izšķīst bezgalīgos maksājumos, kas gan apzināti izvēlēti, gan brīžam brīvprātīgi obligāti “birst no gaisa” tādā pārbagātībā kā sniegs sniegotajās Latvijas ziemas dienās!
Man rokās nonāca apbrīnojama biznesa grāmata – Čārlza Hendija “Zilonis un Blusa”, kur kāds jauns mūsdienu cilvēks dalās savā pieredzē un pārdomās: ” ” Tas ir dīvaini” – man teica jauns ķīniešu baņķieris, “mani ienākumi ir vismaz piecas reizes lielāki par tiem, kādi bija manam tēvam, un tomēr maniem vecākiem bija māja un dārzs ar kalpotājiem un mašīna. Mūsdienās mājas ar dārziem ir retums, un tās ir ārkārtīgi dārgas. Es dzīvoju piektā stāva dzīvoklī, un man nav kalpotāju. Man nav mašīnas , jo vispirms jānopērk atļauja, kas maksā gandrīz tikpat daudz , cik pati mašīna. Mans tēvs katru vakaru sešos atgriezās mājās no darba. Es lielākoties atgriežos ne ātrāk kā deviņos vakarā. Es tiešām nezinu, kurš patiesībā bija bagātāks – es vai mans tēvs.”(145.lpp.)
Tā nu sanāk, ka lai paliktu uz vietas ir jākustas divtik ātri !! Bet vai tiešām?